Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jēgpilnība
jēgpilnība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJautājuma jēgpilnība.
Avoti: 4. sējums