jūklis
jūklis -ļa, v.; parasti vsk.
1.Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums. Burzma, drūzma.
PiemēriĻaudis čalo un plūst, pie letēm stāv pircēju rindas. Čapstiņš cauri visam šim jūklim.. ir aizvirzījies līdz piena nodaļai.
1.1.Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
PiemēriUz ielām neaprakstāms jūklis - nepārtrauktā straumē virzas visādi satiksmes līdzekļi, bet nav neviena regulētāja..
1.2.Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
PiemēriPie loga stāvēja rakstāmgalds. Grāmatas, žurnāli, bloknoti, zīmuļi un pildspalvas sasvaidīti briesmīgā jūklī.
1.3.pārn. Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
Piemēri«Tā ir, kad cilvēkam nav noteikta pasaules uzskata,» sprieda virsnieks. «Notikumu jūklī tāds nevar izlobīt galveno jēgu.»
Avoti: 4. sējums