Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jandāls
jandāls -a, v.
jandals -a, v.
1.parasti vsk. Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
2.sar. Jandāliņš2.
Piemēri«Lūk, durvis vaļā,» saku Zemītim, rādīdams ar roku, «taisies uz pēdām, ka tiec laukā, citādi es varu aizmirsties!» ..Ienāk arī saimniece, brīnās, kas par jandālu.
  • «Lūk, durvis vaļā,» saku Zemītim, rādīdams ar roku, «taisies uz pēdām, ka tiec laukā, citādi es varu aizmirsties!» ..Ienāk arī saimniece, brīnās, kas par jandālu.
  • «Tikai rāmi un ar apdomu - bez jandāliem! Lai būtu klusums. Tsst!»
  • Jomas malā viņi taisīja tādu jandālu, ka pat mironim būtu jāuzmostas. Meitas smējās un spiedza, svešie spēlēja..
Avoti: 4. sējums