jestrs
jestrs -ais; s. -a, -ā
jestri apst.; sar.
1.Skarbs, ass, nelaipns (par cilvēku).
Piemēri..sieva, sīvām, vēl miega pilnām acīm klusina [slimo] vīru, pat aizspiež tam muti. Veidiene, šī jestrā sieviete, spēj to izdarīt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņas izturēšanās un jestra valoda liecināja par lielu patmīlību, iedomību..
2.Rosīgs, mundrs, možs (par cilvēku).
Piemēri..zemnieki atlaba pēc smagā trieciena, kļuva jestrāki, sāka runāt par bijušo pavisam klaji..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..visi ar jestru labpatiku.. atbrīvojās no neērtajām drošības jostām [lidmašīnā]..
2.2.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
Piemēri..suns nav tik jestrs kā parasti, tek, degunu un astes galu gar pašu celiņa smilti vilkdams.
2.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVarbūt arī šis kumeliņš, kas jestri spriņģo zirgkopja.. pavadībā, dienās kļūs par slavenu rikšotāju.
Avoti: 4. sējums