jocīgs
jocīgs -ais; s. -a, -ā
jocīgi apst.
1.Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
PiemēriJocīgs stāsts.
2.Dīvains, savāds (par cilvēku).
PiemēriTāds, kas pats ar sevi runājas, ir jocīgs. Neviens skaidri nepateiks, kāpēc. Bet jocīgs ir, un viss.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLilija pieceļas stīvi kā vecenīte un lieliem, jocīgiem soļiem brien Aivara pēdās..
2.2.Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriŠeit gan bija jocīgas mašīnas: izskatījās, it kā tām būtu milzīgas rokas ar dzelzs pirkstiem.
2.3.apst. Savādi, neizprotami.
PiemēriKauc vējš, jūra sakulta putās. Nu gan šūpo pamatīgi, kļūst jocīgi ap sirdi.
Avoti: 4. sējums