jukt
jukt jūku, jūc, jūk, pag. juku; intrans.
1.parasti 3. pers. Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) — par priekšmetu.
PiemēriDundagas vidū.. stāv bijusī stērķeles fabrika.. Ja to ārdīs nost, tad juks arī vecie akmens žogi, kas to ietver.
1.1.Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
PiemēriKartupeļi vāroties jūk.
1.2.Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
PiemēriPuķu pušķis jūk.
1.3.Šķīst, tikt kliedētam.
PiemēriUz ceļa saputinātais irdenais sniegs viegli juka zem kājām. Pa retam gabaliņam ceļš bij vēja noplēsts gluds un ciets.
1.4.Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriGājēju kolonna jūk.
2.parasti 3. pers. Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
PiemēriSarunas jūk.
2.1.Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
PiemēriĢimene jūk.
2.2.Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
PiemēriDraudzība jūk.
3.parasti 3. pers. Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
PiemēriNodomi jūk.
4.parasti 3. pers. Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
PiemēriRuda domas sāka jukt un pāriet miegā.
4.1.Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
PiemēriSkolēnam jūk gada skaitļi.
5.sar. Kļūt psihiski slimam.
Piemēri«Soļot?! Jūs esat jucis! Tagad, nakts melnumā, desmit kilometrus..»
Stabili vārdu savienojumiBūt kā jukušam (uz ko). Jukt prātā (retāk galvā).
Stabili vārdu savienojumiJukt ārā (arī laukā).
Avoti: 4. sējums