jukt
jukt jūku, jūc, jūk, pag. juku; intrans.
1.parasti 3. pers. Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) – par priekšmetu.
PiemēriDundagas vidū.. stāv bijusī stērķeles fabrika.. Ja to ārdīs nost, tad juks arī vecie akmens žogi, kas to ietver.
- Dundagas vidū.. stāv bijusī stērķeles fabrika.. Ja to ārdīs nost, tad juks arī vecie akmens žogi, kas to ietver.
- ..iet vaļā siena bomis, vezums sāk jukt.
- Kā skaidu kopiņa jūk staltais nams..
- pārn. ..Ai, mūsu sapņu pilis brūk un jūk!
1.1.Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
PiemēriKartupeļi vāroties jūk.
- Kartupeļi vāroties jūk.
1.2.Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
PiemēriPuķu pušķis jūk.
- Puķu pušķis jūk.
- ..galva viņam ir.. noaugusi bieziem, sirmiem matiem, kuri.. nekad nejūk un nespurojas nesistemātiskā nekārtībā..
1.3.Šķīst, tikt kliedētam.
PiemēriUz ceļa saputinātais irdenais sniegs viegli juka zem kājām. Pa retam gabaliņam ceļš bij vēja noplēsts gluds un ciets.
- Uz ceļa saputinātais irdenais sniegs viegli juka zem kājām. Pa retam gabaliņam ceļš bij vēja noplēsts gluds un ciets.
- ..Vīd tuksneši un iežu kalni, Kur karsta smilts vien jūk un put, Gar sauso zāli samet valni.
- ..viļņi, gāzdamies pāri [jūras] dibena jomām, lūst, irst, mutuļo, jūk baltās putās..
1.4.Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriGājēju kolonna jūk.
- Gājēju kolonna jūk.
- Govju bars jūk.
- Uzgaidāmā telpa ir šaura, vecajiem cilvēkiem nepietiek krēslu. ..inspektores pieņem vienā istabā, jūk [gaidītāju] rindas.
- Saskrēja kalpi.. Bet es negulēju uz ausīm, es šāvu, un bendes kalpi juka uz visām pusēm.
2.parasti 3. pers. Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
PiemēriSarunas jūk.
- Sarunas jūk.
- Izrāde jūk.
2.1.Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
PiemēriĢimene jūk.
- Ģimene jūk.
2.2.Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
PiemēriDraudzība jūk.
- Draudzība jūk.
3.parasti 3. pers. Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
PiemēriNodomi jūk.
- Nodomi jūk.
- ..jūk viss sacensības plāns!...
4.parasti 3. pers. Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
PiemēriRuda domas sāka jukt un pāriet miegā.
- Ruda domas sāka jukt un pāriet miegā.
4.1.Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
PiemēriSkolēnam jūk gada skaitļi.
- Skolēnam jūk gada skaitļi.
- «Ak, pareizi, franču dzejnieks Šekspīrs,» Freimanis piesita ar plaukstu pie pieres. «Taisni trakums, es tik daudz lasu, ka sāk jau jukt, kas ko sarakstījis.» - «Var redzēt. Ja pat angļi sajūk ar frančiem..»
5.sar. Kļūt psihiski slimam.
Piemēri«Soļot?! Jūs esat jucis! Tagad, nakts melnumā, desmit kilometrus..»
- «Soļot?! Jūs esat jucis! Tagad, nakts melnumā, desmit kilometrus..»
- ..[puikas] bēga, cik jaudāja, jo uz jukušu cilvēku tak nevarēja paļauties.
- Mirdzai likās, ka māte tūlīt sāks raudāt. Bet viņa neraudāja, pat nenopūtās. Un tas izskatījās kaut kā baigi.. «Vai viņa nesāk jukt prātā?» Mirdza izbijās..
- «Viņš [jauneklis] jau ir kā jucis uz mani,» viņa nobeidz atkal parastajā tonī.
Stabili vārdu savienojumiBūt kā jukušam (uz ko). Jukt prātā (retāk galvā).
- Būt kā jukušam (uz ko) — Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- Jukt prātā (retāk galvā) — Kļūt psihiski slimam.
Stabili vārdu savienojumiJukt ārā (arī laukā).
- Jukt ārā (arī laukā) — 1. Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.2. Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
Avoti: 4. sējums