jukums
jukums -a, v.; parasti vsk.; reti
1.Juceklis.
2.Jukas1.
PiemēriTā [Līze] pa šīm jukuma nedēļām pavisam pazaudējusi cieņu pret savu kundzi.
- Tā [Līze] pa šīm jukuma nedēļām pavisam pazaudējusi cieņu pret savu kundzi.
Avoti: 4. sējums