jumis
jumis -mja, v.
1.Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
PiemēriDubultvārpas, dubultrieksti un tā tālāk tika uzskatīti par labības gara Jumja zīmēm un sauktas vienā vārdā ar viņu. ..Tādēļ, ja pļaujot labībā gadījās dubultvārpa - jumis, to noplūca un uzglabāja.
- Dubultvārpas, dubultrieksti un tā tālāk tika uzskatīti par labības gara Jumja zīmēm un sauktas vienā vārdā ar viņu. ..Tādēļ, ja pļaujot labībā gadījās dubultvārpa - jumis, to noplūca un uzglabāja.
- Tik lieli rieksti pa laukmalām tagad vairs neaug,.. pieci seši jumji allaž bij droši.
2.mit. Druvu auglības dievība.
PiemēriVisu dienu jumi dzinu Pa lielo tīrumiņu; Nu sadzinu, nu panācu Tīrumiņa galiņā.
- Visu dienu jumi dzinu Pa lielo tīrumiņu; Nu sadzinu, nu panācu Tīrumiņa galiņā.
- Miežu jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams, Ieraudzīja auzu jumi Zem pajumta līgojot.
Avoti: 4. sējums