jumties
jumties parasti 3. pers., jumjas, pag. jūmās, arī jumās; refl.; reti
1.Tikt jumtam.
2.Klāties, plesties (kam pāri).
PiemēriIzklīda arī pelēkie mākoņi, un drīz vien pāri.. pakalniem un gravām jumās skaidra, zila debess.
- Izklīda arī pelēkie mākoņi, un drīz vien pāri.. pakalniem un gravām jumās skaidra, zila debess.
- Tik zemu virs galvas man liepzari jumjas. Vairs debesu nav - tikai šalcoša telts.
- Gaismai virsū it kā mākonis jumjas.
Avoti: 4. sējums