jutoņa
jutoņa -as, s.; parasti vsk.
Garastāvoklis, noskaņojums.
PiemēriSavāda smaga jutoņa mani māc. Varbūt tas tāpēc, ka šovakar sanīdos ar savu tēvoci.
- Savāda smaga jutoņa mani māc. Varbūt tas tāpēc, ka šovakar sanīdos ar savu tēvoci.
- Tirgus jutoņa patiesībā ierosījās vakar pēcpusdienā, kad tie vezumi pa lielceļu sāka garām braukt.
Avoti: 4. sējums