Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jutoņa
jutoņa -as, s.; parasti vsk.
Garastāvoklis, noskaņojums.
PiemēriSavāda smaga jutoņa mani māc. Varbūt tas tāpēc, ka šovakar sanīdos ar savu tēvoci.
Avoti: 4. sējums