Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jutoņa
-as, s.; parasti vsk.
Garastāvoklis, noskaņojums.
PiemēriSavāda smaga jutoņa mani māc. Varbūt tas tāpēc, ka šovakar sanīdos ar savu tēvoci.
Avoti: