jēga
jēga -as, s.; parasti vsk.
1.Nozīme, saturs.
Piemēri«Cilvēkam dzīvē vajag lielu mērķi un neatlaidību. Tad viņš var dzīvot. Tad vien viņa dzīvei ir jēga.»
2.Izpratne, zināšanas.
PiemēriVisi mani skolotāji - režisori jau sen apgulušies [nomiruši]. ..Bet kaut ko viņi man ir devuši - jēgu par skatuves mākslu, par režiju, par inscenēšanu, par aktiera stāju, valodu.
2.1.Saprāts. Prāts.
PiemēriSapņot arī vajag ar jēgu, lai labums sev un citiem..
Stabili vārdu savienojumiBez jēgas. Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu). Iziet no jēgas (arī no prāta).
Avoti: 4. sējums