kā3
kā part.
1.izsaukuma teikumos, jautājuma teikumos Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
Piemēri«Bet mans kuģis? Kas jūs pamudināja glābt arī to?» Klāvs parausta plecus. «Kā! Bet tas taču pats par sevi saprotams. Ja kuģi var izglābt, tad jāglābj.»
- «Bet mans kuģis? Kas jūs pamudināja glābt arī to?» Klāvs parausta plecus. «Kā! Bet tas taču pats par sevi saprotams. Ja kuģi var izglābt, tad jāglābj.»
- Kad Ivars piegāja pie ceļa, viņam jautāja: «Kā, tu viens? Kur tad Žora?»
- «Marga, vai tev arī patīk mans raksts?» Harijs jautā. «Kur? Avīzē? Neredzēju.» - «Kā? Tu nelasi avīzes? Pat to ne, kurā es strādāju?!»
2.jautājuma teikumos Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
Piemēri«Kā būtu, biedri, ar vienu smēķi?»
- «Kā būtu, biedri, ar vienu smēķi?»
- Izbrīnījusies par manu negaidīto atgriešanos, sieva jautāja: «Kā tad tā? Tik ātri?» - «Ar lidmašīnu,» es atbildēju.
- «Bet, tā kā tu man tomēr esi draudzene, tad es tev teikšu... es tavā vietā nesaldētu nagus.» Es stīvi raugos viņā. «Kā tā... nesaldētu nagus? Ko tu ar to gribi teikt?»
Stabili vārdu savienojumiKā tad tā, arī kā tā?
- Kā tad tā, arī kā tā? — Saka brīnoties, pārsteigumā.
3.parasti savienojumā ar apst. un noliegtu verbu Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
Piemēri«Kā tur cilvēks lai neskaistas, kad tas razbainieks, tas saimnieku puika.. taisni cilpu met kaklā, uz līdzenas vietas putina laukā!»
- «Kā tur cilvēks lai neskaistas, kad tas razbainieks, tas saimnieku puika.. taisni cilpu met kaklā, uz līdzenas vietas putina laukā!»
- «Smilga! Vai tu dzirdēji, ko puika stāsta?» pēc brīža viņš domīgi jautāja. «Kā tad nedzirdēju. Dzirdēju, draudziņ, dzirdēju...»
- Usma vēl jautāja ziemai, vai šī arī redzējusi kādu, kam ir bailes. «Kā nu ne,» atbildēja uzrunātā.
- Vispār viņi [tēvs un dēls] satika labi, un kā nu gan ne, jo divi vien dzīvoja mazajā mājiņā aiz kāpas..
Stabili vārdu savienojumiKā (nu) ne.
- Kā (nu) ne — Saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
4.Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
PiemēriNeslēpdams izbrīnu, uz Apenāju zīmēdams, viņš teica: «Dzīvs gan.» Tas mierīgi pacēla zilās acis uz saimnieku un smīnīgi teica: «Kā redzat.»
- Neslēpdams izbrīnu, uz Apenāju zīmēdams, viņš teica: «Dzīvs gan.» Tas mierīgi pacēla zilās acis uz saimnieku un smīnīgi teica: «Kā redzat.»
- «Kā tad, kā tad! Es ar to pašu saku,» Roberts piekrita.
- Kā tad - bubina, Vilinu ķēve, no laukās pieres var pazīt.
- Zaldātos tam bij jāiet.. Vienīgi izpirkt vēl varētu, sava daļa no Brīviņiem viņam tā kā tā pienācās.
- ..ko tu no tāda zaķa ņemsi? Kāju [sienāzim] viņš vairs tā kā tā nepieliks.
- Ērika stāvēja pagalma vidū un iztālēm skaudīgi noskatījās, kā klases biedrs strādā. Vai tad viņai negribējās piedalīties šai [šoferu] pulciņā? Un kā vēl!
5.Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
Piemēri..Mālnieks bij piecēlies un tuvojās Lienei, kura kā bezspēcīga bij atspiedusies pret sienu.
- ..Mālnieks bij piecēlies un tuvojās Lienei, kura kā bezspēcīga bij atspiedusies pret sienu.
- Ogles apgaismoja kaulainu, spoži gludu, kā izdrāztu seju.
- «Arī tu esi ļauns uz mani,» melnā sieva turpināja tāpat paskumji, kā nogurusi, kā vienaldzīga.
5.1.savienojumā «tāds kā», «tā kā» Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
PiemēriAndrs bij aizvēris acis, pat tāds kā bālāks palicis.
- Andrs bij aizvēris acis, pat tāds kā bālāks palicis.
- Balsī varēja saklausīt tādu kā vilšanos: «Nu jā, tikai divas stacijas!»
- Kad ieminējās [Brīviņam] par Ješku, acs taisni tā ka paraustījās dusmas.
- ..man iekrita tā kā atvaļinājums, tā kā brīvlaiks.
5.2.savienojumā «tikpat kā», retāk «tiklab kā» Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
Piemēri«..būs labi. Man smaganas vairs tikpat kā neasiņo.»
- «..būs labi. Man smaganas vairs tikpat kā neasiņo.»
- Algu viņai [kalponei] nedeva tikpat kā nekādu, ja kādu linu vai vilnas sauju.
- ..tie ar Ingu sajutās apvainoti, dibenistabā neaicināti, tiklab kā nemaz neēda un nedzēra..
6.savienojumā «it kā», retāk «itin kā» Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
PiemēriZēnam kļūst it kā siltāk.
- Zēnam kļūst it kā siltāk.
- Viņa viņu itin kā nicināja.
- ..viņa [māte] nāk.. uz mājām. Lēnām, lēnām, it kā bez spēka.
- Andrs it kā pieplaka un sāka vēl dedzīgāk valstīt kārtojamo akmeni.
- Tu esi uzlicis it kā masku, Ilga pēc tam bija teikusi, es tevi vairs nepazīstu.
7.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
Piemēri«Mūsu celtnieki strādā kā jau komjaunieši entuziasti,» stāsta Petrovičs. «Šādu māju paredzēts uzcelt 36 dienās..»
- «Mūsu celtnieki strādā kā jau komjaunieši entuziasti,» stāsta Petrovičs. «Šādu māju paredzēts uzcelt 36 dienās..»
- Kā parasti februāra sākumā.. lauku ceļš bija īsti dubļains..
- «Šausmīgi gribas pabraukties,» Valdis izdveš. Un kā par sodību tas pats vīrs stāv uz plosta un skatās atkal..
7.1.Ievada iespraudumu.
PiemēriZiemas dienas, kā zināms, ir īsas.
- Ziemas dienas, kā zināms, ir īsas.
- Stīne un Māriņa, kā jau darbīgi meitieši, sēdās pie ratiņiem un vērpdamas runāja ar viesiem..
- ..arums, kā parasti, bij pinkuļains.
- Portugāle [16. gadsimtā], kā rādās, bija sasniegusi spraustos mērķus un atradās varenības kalngalos.
8.salīdzinājuma konstrukcijā; saikļa nozīmē Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriTaisns kā svece.
- Taisns kā svece.
- Gaišs kā dienā.
- Dzīvojam kā draugi.
- Mati kā linu kodeļa.
- Zēns sēž javā vietā kā pienaglots.
- Guļ kā beigts.
- Ābele ziediem kā nobērta.
- Roka kā nedzīva.
- Strādā kā zirgs, ēd kā gailis.
- Kājas kā sapītas.
- Smejas kā kutināts.
- Strādā kā vienmēr.
- Viņš izskatījās gluži kā puika.
- Runā taisni kā no grāmatas.
- Laivā var uzņemt ne vairāk kā trīs cilvēkus.
- Tādam cilvēkam kā tev neko nevar stāstīt.
- Tāds kā joks!
- Neviens cits kā tu pats esi vainīgs.
- Ielejas vidū trīs pauguri kā trīs Gaiziņkalni pavasara miglā un bērzi kā balti alpīnisti rindiņā kāpj pa vidējā kalna nogāzīti augšup.
- «Tagad jau visi uz tām jaunajām kā sadeguši. Skrastiņš lai. ..cilvēks gados, bet vēl nevar rimties ādā.»
- Laiks apmetās pavisam mīksts. Koki iešalcas valgi kā pavasarī.
8.1.savienojumā «tā kā», «tāpat kā». Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
Piemēri..dvēsele tā kā cīrulis uzlido savās dzimtajās debesīs.
- ..dvēsele tā kā cīrulis uzlido savās dzimtajās debesīs.
- Labu labu dziesmu Vajag meitenei. Gaišu tā kā liesmu Viņu meklēt ej.
- Arī viņa vectēvs bija zvejnieks, tāpat kā vectēva tēvs.
- Līzbete nekustēdamās sēdēja stellēs ..Lūpas sakniebtas gandrīz tāpat kā Osienei..
8.2.savienojumā «tikpat kā» Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriVecais Ilgums bij slims un no gultas nevarēja šķirties, tā bija viņam tikpat kā gliemezim vāks.
- Vecais Ilgums bij slims un no gultas nevarēja šķirties, tā bija viņam tikpat kā gliemezim vāks.
- Osiene durvīs atsvieda galvu atpakaļ un pazibsnīja melnajām iekritušajām acīm, tikpat kā iesmiem sabakstīja.
8.3.savienojumā «it kā», retāk «itin kā» Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriGūtie ceļa iespaidi it kā.. kinolente slīd garām, nebeidzot stāstīt par mūsu padomju zemes skaistumu..
- Gūtie ceļa iespaidi it kā.. kinolente slīd garām, nebeidzot stāstīt par mūsu padomju zemes skaistumu..
- ..parādījās tumši sarkans, it kā uguns versmē nokaitis, mēness..
9.salīdzinājuma konstrukcijā; saikļa nozīmē Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Man tur nav nekas pretī, vari jau iet,» Ošs Krustiņam sacīja. «Kur tad nu citur kā klubās, jaunam cilvēkam jau arī vajag sava jautra brītiņa.»
- «Man tur nav nekas pretī, vari jau iet,» Ošs Krustiņam sacīja. «Kur tad nu citur kā klubās, jaunam cilvēkam jau arī vajag sava jautra brītiņa.»
- Brīviņu kungs reti nāca baznīcā, bet visi zināja, ka citur viņš nesēdēs kā pirmajā solā.
- ..viņa izredzētā nebūs neviena cita kā skaistā Dārte..
9.1.Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
PiemēriMan kā komunistam un vienkārši kā cilvēkam vajadzēja redzēt tālāk.
- Man kā komunistam un vienkārši kā cilvēkam vajadzēja redzēt tālāk.
- E. Zīle kā Lāčplēsis pirmām kārtām bija mīlams, cēls un aizrautīgs.
10.salīdzinājuma konstrukcijā; viena un tā paša vārda atkārtojumā; saikļa nozīmē Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
PiemēriMājās ejot, tas iegriezās pie kalēja Sedola, veca paziņas, kura smēdīte stāvēja kā stāvējusi ceļmalā.
- Mājās ejot, tas iegriezās pie kalēja Sedola, veca paziņas, kura smēdīte stāvēja kā stāvējusi ceļmalā.
- «Mājas kā mājas,» onkulis domīgi nosaka. «Vai tad nu mūsu mūžiņam nepietiek!»
- Mēs vairāki saķeramies kopā un triecamies ar pleciem masīvās durvīs. Bet tās stāv kā stāvējušas.
11.salīdzinājuma konstrukcijā; saikļa nozīmē; nevēl. Nekā.
PiemēriLīdz ceļam bija tālāk kā līdz nopļautajai joslai.
- Līdz ceļam bija tālāk kā līdz nopļautajai joslai.
12.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriAk, pāries, pāries viss, kā aiziet ūdens, Kā paiet nakts un paiet diena, Kā aizskrien pavasars [pavasaris] un aiziet rudens, Kā satrūd koks un sadrūp siena.
- Ak, pāries, pāries viss, kā aiziet ūdens, Kā paiet nakts un paiet diena, Kā aizskrien pavasars [pavasaris] un aiziet rudens, Kā satrūd koks un sadrūp siena.
12.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
Piemēri..laiku ilgo kņadu Viņš izdzīvoja tā, kā izdzer kausu Līdz vīna lāsei beidzamajai sausu..
- ..laiku ilgo kņadu Viņš izdzīvoja tā, kā izdzer kausu Līdz vīna lāsei beidzamajai sausu..
- Tu taču vari dzīvot tāpat, kā dzīvo visi citi godīgi cilvēki.
13.savienojumā «it kā»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriVējš uzreiz aprāvās, it kā kāds tam būtu iesitis pa muti.
- Vējš uzreiz aprāvās, it kā kāds tam būtu iesitis pa muti.
- Vaigs dega, auss skanēja, it kā galvā kāds sistu vara katlu.
- ..Vanags paberzēja plaukstas, it kā viņam jau niezētu vien.
13.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriEs jūtos drusku lepns un izliekos tā, it kā šai darbā būtu vislielākais meistars. Bet tāds es nemaz neesmu..
- Es jūtos drusku lepns un izliekos tā, it kā šai darbā būtu vislielākais meistars. Bet tāds es nemaz neesmu..
- Upīšu Mārtiņa seja atplauka tā, it kā nupat dabūjis uzdāvinātu kaut ko sen kārotu.
- ..kroplās priedītes klanījās uz zemes pusi tā, it kā neredzama roka tās šūpotu.
13.2.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriAtceros kādu gadījumu.., kas tik spilgti palicis atmiņā, it kā būtu noticis vakar.
- Atceros kādu gadījumu.., kas tik spilgti palicis atmiņā, it kā būtu noticis vakar.
- ..ārā tik silts, it kā uz lietu taisītos..
14.savienojumā «it kā»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriViņu [sievu] nomāca vīra pazemība, it kā viņiem pašiem nebūtu nekādas tiesības uz savu dzīvi.
- Viņu [sievu] nomāca vīra pazemība, it kā viņiem pašiem nebūtu nekādas tiesības uz savu dzīvi.
- Tēvocis stāstīja pavisam, ikdienišķā balsī, it kā viņi sēdētu «Rāmniekos» uz soliņa..
14.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri..Andriksons.. raka ar tādu sparu, it kā viņa dzīvība no šī grāvja garuma atkarātos.
- ..Andriksons.. raka ar tādu sparu, it kā viņa dzīvība no šī grāvja garuma atkarātos.
15.savienojumā «it kā»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri«Vai tad viņi uz silu aizgāja?» Andriksons iesaucās, un viņam tā bij, it kā viņš vairs nevarētu dvašot.
- «Vai tad viņi uz silu aizgāja?» Andriksons iesaucās, un viņam tā bij, it kā viņš vairs nevarētu dvašot.
- Ir tā, it kā viss bagātīgais vārdu ūdens strauji būtu pazudis izkaltušā zemē.
- Izskats viņam tāds, it kā nupat vandījies pa reņģu biezumu.
16.savienojumā «it kā»; saikļa nozīmē; pareti Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriLikās, it kā uguns ar savu dzēsēju ķēmotos. Drīz tā uzliesmoja pie viņa kājām, drīz daudz soļu tālumā no viņa..
- Likās, it kā uguns ar savu dzēsēju ķēmotos. Drīz tā uzliesmoja pie viņa kājām, drīz daudz soļu tālumā no viņa..
17.savienojumā «kā kad»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
Piemēri..[vīrietis runā] rāmi, apdomīgi, kā kad vārdi būtu no stikla un tas baidītos, ka kāds netīši neizšļūk un nesaplīst druskās.
- ..[vīrietis runā] rāmi, apdomīgi, kā kad vārdi būtu no stikla un tas baidītos, ka kāds netīši neizšļūk un nesaplīst druskās.
- ..viņu [rubeņu] dziesma skan, kā kad ūdeni lietu caur pudeles kaklu ārā, skanīga un ātra.
17.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
Piemēri«Lien, Lien, tu runā tā, kā kad tavs bērns nebūtu arī mans!» Ernests iesaucās sāpīgi.
- «Lien, Lien, tu runā tā, kā kad tavs bērns nebūtu arī mans!» Ernests iesaucās sāpīgi.
- Tu izskaties tā, kā kad nupat būtu saņēmis lielo laimestu.
- Saņēmis savos pirkstos Annas sastrādāto roku, viņš saspieda to tik liegi, kā kad tā būtu no trausla kristāla.
18.savienojumā «kā kad»; saikļa nozīmē; pareti Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri«..bet man tā ir, kā kad tu kaut ko ļaunu gribētu stāstīt.»
- «..bet man tā ir, kā kad tu kaut ko ļaunu gribētu stāstīt.»
- Nē, viņš neizskatījās tāds, kā kad tas nāktu ar kādu uzdevumu no madāmas...
19.savienojumā «kā kad»; saikļa nozīmē; pareti Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriViņš nespēja ne vārda izrunāt, tikai dobji stenējieni, kā kad tas būtu smagi ievainots, nāca pār viņa lūpām.
- Viņš nespēja ne vārda izrunāt, tikai dobji stenējieni, kā kad tas būtu smagi ievainots, nāca pār viņa lūpām.
20.savienojumā «tāpat kā»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriKatram cilvēkam ir savas domas, savas jūtas un sirds, tāpat kā katrai puķei savs izskats, krāsa un smarža.
- Katram cilvēkam ir savas domas, savas jūtas un sirds, tāpat kā katrai puķei savs izskats, krāsa un smarža.
- ..tas nevienam cilvēkam nebija iespējams, tāpat kā nebija iespējams otrreiz piedzimt.
- Ikvienam bērnam sava māte ir visskaistākā, tāpat kā ikvienai mātei savs bērns ir vismīļākais.
21.priev. nozīmē; nevēl. Par (norādot, piemēram, uz kā funkciju, situāciju, darbību).
Piemēri..foajē telpa [klubā] vienlaikus kalpo arī kā deju zāle sarīkojumos.
- ..foajē telpa [klubā] vienlaikus kalpo arī kā deju zāle sarīkojumos.
Avoti: 4. sējums