kādreizējs
kādreizējs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
PiemēriAtcerēties kādreizēju starpgadījumu.
- Atcerēties kādreizēju starpgadījumu.
- Pārrunāt kādreizējos notikumus.
- Sibīriešiem, kas kādreizējo trimdu un katorgu vietu pārvērtuši par ziedošu mūsu planētas novadu, ir ar ko lepoties.
- Te [kolhozā] viņš, kādreizējais viensētnieks, pirmo reizi sastapās ar varenajām un gudrajām lauksaimniecības mašīnām, un tās viņu savaldzināja.
- Kādreizējās būdas vietā rēgojās ogļu un pelnu kaudzes.
Avoti: 4. sējums