kāpa
kāpa -as, s.
1.Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
PiemēriMilzu kāpa.
- Milzu kāpa.
- Smilgām apaugusi kāpa.
- Kāpas piekāje.
- Kāpas galotne.
- Kāpas virsotne.
- Kāpas mugura.
- Kāpu grēda.
- Uzskriet kāpā.
- ..vajag tikai vienam [pa pludmali vēja dzītam] smilšu graudiņam kaut kur aizķerties, lai tūdaļ izveidotos izcilnītis. Aiz tā aizķeras aizvien jauni un jauni smilšu graudiņi, kas pakāpeniski izveido lielu kāpu.
- Izšķir piekrastes kāpas, kuru veidošanās parasti saistīta ar vēja darbību piekrastes vaļņos, un iekškontinentālās kāpas, kas radušās, vējam pārvietojot ledāja kušanas ūdeņu smilšainos materiālus.
- Vispār viņi [tēvs un dēls] satika labi, un kā nu gan ne, jo divi vien dzīvoja mazajā mājiņā aiz kāpas..
- Platība, kādu aizņem mūsu republikā ceļojošās kāpas, nav pārāk liela.. Nenostiprināta kāpa katru gadu pavirzās uz priekšu par 0,5 līdz 2 metriem.
Stabili vārdu savienojumiCeļojošā kāpa. Klejojošā kāpa.
- Ceļojošā kāpa — Klejojošā kāpa.
- Klejojošā kāpa — Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
2.dsk. Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs).
PiemēriJūrmalas kāpas.
- Jūrmalas kāpas.
- Piejūras kāpas.
- Kāpu mežs.
- Kāpu zāles.
- Kāpu smiltis.
- Kāpu reljefs.
- Kāpu strēles.
- Kāpu josla.
- Un tā nu mums [ekskursantiem] no vienas puses ceļam brīžam tuvāk, brīžam tālāk jūra ar savām smilšu kāpām, no otras - Liepājas ezers.
- ..kāpu priedes izslējušās dzēra debesu rāmo dvesmu..
- Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja..
- Kāpu kviešus lieto smiltāju nostiprināšanai, jo augam ir ļoti gari pazemes dzinumi un tas saaug kuplos ceros.
Stabili vārdu savienojumiKāpu kvieši. Kāpu mieži (arī pamieži).
- Kāpu kvieši — Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- Kāpu mieži (arī pamieži) — Kāpu kvieši.
Avoti: 4. sējums