kārdināt
kārdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
PiemēriKārdināt bērnu ar ābolu.
1.1.intrans.
PiemēriPārvaldes priekšnieks kapteinim Līdakām piedāvāja jaunu traleri. «Tikko saņēmām.. gluži jaunu, spīd un laistās!» priekšnieks kārdināja.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
PiemēriZēnu kārdina drauga priekšlikums.
1.3.intrans.
Piemēri«Vakarā es aiziešu uz operu,» radās jauna iecere, un tā kārdināja vairāk.
1.4.Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
PiemēriSārtie āboli kārdina zēnu.
1.5.intrans.
PiemēriKārdināja arī svaigā, mīkstā baltmaize un aveņu ievārījums; Tija nebija ēdusi kā no pusdienām...
1.6.Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
PiemēriBagātība kārdināja sievieti.
1.7.Izraisīt iekāri [1] (2).
1.8.intrans.
Piemēri«Tu esi plāni apģērbusies. Šeit nemaz nav tik silti.» [Saka puisis meitenei.] - «Es gribu tev patikt.» - «Ar to nevar patikt. Var tikai kārdināt.»
Avoti: 4. sējums