kārstīties
kārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
PiemēriKad es izliecos pa logu, Anna jau kārstījās pa savējo.
- Kad es izliecos pa logu, Anna jau kārstījās pa savējo.
- Būtu gandrīz vai jāsavāc visas vilnainās drānas un atkal jānes lejā vēdināt, lai jau kaimiņiem galvas kārstās pa logiem..
- Institūtam ir septiņdesmit logu, bet neviens no audzēkņiem šorīt nekārstas gar tiem.
- Mūris [kaķis] ielēca Lienei klēpī un kārstījās pāri galda malai, sniegdamies uz šķīvja pusi.
Avoti: 4. sējums