kārst
kārst kāršu, kārs, kārš, pag. kārsu; trans.
1.Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
PiemēriViņa sieva Lība kārš turpat lielām kārstuvēm vilnu.
- Viņa sieva Lība kārš turpat lielām kārstuvēm vilnu.
- Ap petrolejas lampiņu drebēja dzeltens gaismas loks, un māte kārsa vilnu.
- ..apskatījām kāršamo mašīnu, kur vilnu pārvērš mīkstā vatē un pēc tam sadala šaurās strēmelēs..
2.sar. Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju. Kāst (3).
Piemēri«Un tā jūs tikai dzīvojat, lepni savā garā, kāršat jūru un žēlojaties, ka zivju maz.»
- «Un tā jūs tikai dzīvojat, lepni savā garā, kāršat jūru un žēlojaties, ka zivju maz.»
2.1.intrans.
Piemēri«Tu vari kārst krustām un šķērsām, bet tonnu līdz rītam nesakārsīsi,» Ogrēns [zvejnieks] tiepās.
- «Tu vari kārst krustām un šķērsām, bet tonnu līdz rītam nesakārsīsi,» Ogrēns [zvejnieks] tiepās.
Avoti: 4. sējums