kārtībnieks
kārtībnieks -a, v.
kārtībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
PiemēriPagasta kārtībnieks.
2.novec. Kārtības sargātājs, uzturētājs.
PiemēriSvētku kārtībnieks.
Avoti: 4. sējums