kārtībnieks
kārtībnieks -a, v.
kārtībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
PiemēriPagasta kārtībnieks.
- Pagasta kārtībnieks.
- Ielas sargs atnāca, un Smildziņš pavēlēja tam ataicināt kārtībnieku jeb uradņiku.
- ..kāds pusmūža vīrs, kuru kā aizdomīgu gribējuši apcietināt,.. meties bēgt un.. nonāvējis vienu no policijas kārtībniekiem.
- «Ezerlīčos» ieradās vecākais kārtībnieks un, runādams, ka viņam uzdots pārbaudīt, vai nav paslēpts separators, izstaigāja visas telpas.
2.novec. Kārtības sargātājs, uzturētājs.
PiemēriSvētku kārtībnieks.
- Svētku kārtībnieks.
- ..kārtībnieki staigāja [sarīkojuma] laukuma iekšpusē, uzmanīdami, ka bezbiļetnieki nelien pa apakšu visapkārt apvilktai auklai.
- Pirmais, kas no nabagmājas iedzīvotājiem Andra tēvam nāca pretī, bija šīs mājas uzraugs un kārtībnieks..
Avoti: 4. sējums