kārtot1
kārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
PiemēriKārtot apģērbu.
1.1.Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
Piemēri..Arnolds nonesa no bēniņiem apputējušas slēpes un sāka kārtot braukšanai.
Stabili vārdu savienojumiKārtot galdu.
2.Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
PiemēriKārtot mēbeles istabā.
3.Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
PiemēriKārtot pētījuma datus.
3.1.Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
Piemēri..māte jau bija aizgājusi uz veikalu strādāt. Visu pēcpusdienu Gundega viena varēja kārtot domas.
4.Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
PiemēriKārtot izstādes ekspozīciju.
5.Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
PiemēriKārtot darba jautājumus.
Stabili vārdu savienojumiKārtot parādu. Kārtot rēķinus.
5.1.Rīkot, organizēt.
PiemēriPēc notikumu gaitas Leinasars sprieda, ka mainās to mērķu raksturs, kādiem gribēja viņu izmantot. Sākumā visu noteica un kārtoja «Irēna».
5.2.Veidot, dibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
PiemēriKārtot pašiem savu dzīvi.
5.3.Veidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriKārtot dokumentus.
Stabili vārdu savienojumiKārtot formalitātes.
6.Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
PiemēriKārtot pārbaudījumu.
6.1.savienojumā ar mācību priekšmeta nosaukumu: sar. Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
PiemēriKārtot matemātiku.
Avoti: 4. sējums