Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārts2
kārts kārts, dsk. ģen. kāršu, s.
1.Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
PiemēriKāršu komplekts.
  • Kāršu komplekts.
  • Kāršu vērtība.
  • Dalīt kārtis.
  • Pārcelt kārtis.
  • Nīkurs.. paņēma savu kārti. Tas bija pīķa kalps.
  • ..ir taču dažādas kāršu spēles - preferanss, bridžs..
  • Iedevu Dacei tēva spēļu kārtis, sāk, paskaties bildītes.. Bet viņa... dīc apkārt kā ods: «Paulīt, kas tie par ķeburiem?» Rāda man visādus kreicus, pīķus un kāravus.
  • ..kāršu licējas gluži labi zina, ka viņas neko nevar pareģot.
  • ..atbraukusi viena gaišreģe, kas.. vēl kārtis izliekot.
  • Kapitāns [kapteinis].. izmet dalībniekiem kārtis un pārējās samiedz saujā.
  • Viņi [vīri] nesit kārtis, jo nav bezbēdīgi kā puiši.
  • «..pa naktīm dauza kārtis, bet pa dienu sūt migā!»
Stabili vārdu savienojumi(Iz)likt kārtis. (Sa)jaukt kārtis.
1.1.tikai dsk. Spēle, kurā izmanto šādu lapu komplektu.
PiemēriKāršu partija.
  • Kāršu partija.
  • Kāršu spēlmanis.
  • Spēlēt kārtis.
  • Lielajā namā.. pirms revolūcijas pulcējās muižnieku aristokrātija, notriecot laiku kārtīs, uzdzīvē un tukšās diskusijās.
  • Tad kungi sēdās pie kāršu galda. Melnūdris bija pārāk skops, lai riskētu, viņš nepiedalījās spēlē.
Avoti: 4. sējums