Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kņadīgs
kņadīgs -ais; 3. -a, -ā
kņadīgi apst.; reti
Tāds, kas ir saistīts ar kņadu. Tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
PiemēriTas vairs nebij sieviešu kņadīgais satraukums.., bet kaut kas apņēmīgs, pat draudošs.
Avoti: 4. sējums