Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kūdītājs
kūdītājs -a, v.
kūdītāja -as, s.
Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
PiemēriViņš cerēja.. nemiera kūdītājus ar [pilsētas] mēra un policijas palīdzību iespundēt.
Avoti: 4. sējums