Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kūdīt
kūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
Piemēri..slēpjoties laikam mežos, kūdot kalpus uz dumpi, gribot taisīt jaunu piekto gadu.
  • ..slēpjoties laikam mežos, kūdot kalpus uz dumpi, gribot taisīt jaunu piekto gadu.
  • Un Klinta ir vainīga, taisni viņa pērnpavasar kūdīt kūdīja tēvu: paši apsēsim savus desmit hektārus..
  • pārn. Apzinos, ka rīkojos netaisni, tomēr daru to. Mani kūda neiecietīgs īgnums.
Stabili vārdu savienojumiKāds velns (arī nelabais) kūda.
1.1.Censties izraisīt negatīvas emocijas.
Piemēri..viņa katra gadījumā centās bērnus pret viņu [patēvu] kūdīt, ik vārda galā aizrādīdama, ka viņš tiem nav un nekad nebūs tēvs.
  • ..viņa katra gadījumā centās bērnus pret viņu [patēvu] kūdīt, ik vārda galā aizrādīdama, ka viņš tiem nav un nekad nebūs tēvs.
Avoti: 4. sējums