kūlis
kūlis -ļa, v.
1.Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
PiemēriRudzu kūlis.
Stabili vārdu savienojumiKā pupu kūlis. Siet kūli.
1.1.pareti Saišķis, (priekšmetu) kopa.
PiemēriNelielām upēm tiltu balstu aizsargāšanai ledgriežus izbūvē no pāļu kūļiem. Katrā kūlī liek 3-15 pāļus.
2.Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
PiemēriUz Žubītes spārniem mirdzēja vesels kūlis zeltainu saules staru.
2.1.Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
PiemēriKā tādu [sveķainu] pagali uzmet, liesmas cērt sprakšķēdamas, dzirksteļu kūļus sviezdamas.
2.2.fiz. Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
PiemēriNeizklīstošs kūlis.
Avoti: 4. sējums