kabacis
kabacis -ča, v.
1.Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar gareniem, iedzelteniem augļiem.
PiemēriAudzēt kabačus.
- Audzēt kabačus.
2.Šī dārzeņa auglis.
PiemēriMarinēti kabači.
- Marinēti kabači.
- Kabaču ikri.
- Kabačus nomizo, sagriež apļos, apviļā miltos, cep uz pannas eļļa vai sviestā..
Avoti: 4. sējums