kabinets
kabinets -a, v.
1.Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
PiemēriPārvaldnieka kabinets.
Stabili vārdu savienojumiKabineta zinātnieks.
1.1.sar. Šādas darbistabas iekārta.
Piemēri«Mums būs savs dzīvoklis, skaistas mēbeles. Es jau noskatījos.. mahagoni ēdamistabu, ozola kabinetu.»
1.2.Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
Piemēri..kādā Vecrīgas restorāna pagraba atsevišķā kabinetā Austra ar Sauso ieturēja omulīgu maltīti.
2.Telpa, kas iekārtota noleiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
PiemēriFizikas kabinets.
3.Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
PiemēriPolitisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrības Krāslavas rajona nodaļa iekārtojusi ateistu kabinetu. Tajā ir daudz literatūras par dabas zinātnes un antireliģiskiem tematiem... Kabinets izdod speciālu biļetenu, kurā atmasko baznīcas leģendas par Visuma izcelšanos.
4.Valdība, augstākais pārvaldes orgāns (dažās valstīs).
Piemēri..1931. gada nogalē buržuāziskās Latvijas ministru kabinets apstiprināja delegācijas sastāvu sarunām neuzbrukšanas līguma noslēgšanai ar PSRS.
Avoti: 4. sējums