kabināt
kabināt -inu, -ini, -ina, pag. ināju; trans.
1.parasti savienojumā ar «klāt», «kopā», «ciet» Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
PiemēriKabināt kopā mugursomas siksnas.
- Kabināt kopā mugursomas siksnas.
- Kabināt sējmašīnu pie traktora.
1.1.Karināt.
PiemēriKabināt kažoku uz vadža.
- Kabināt kažoku uz vadža.
- Kur noņēmusi kabinās māsa zīļu vainadziņu?
2.parasti savienojumā ar «nost», «vaļā» Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
Piemēri..Vilis izdzirda lokomotīves vadītāja balsi: «Ej pasaki «zaķiem», ka mēs kabinām vagonu nost.»
- ..Vilis izdzirda lokomotīves vadītāja balsi: «Ej pasaki «zaķiem», ka mēs kabinām vagonu nost.»
2.1.Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
PiemēriViņš kabināja stobreni [šauteni] no vadža zemē.
- Viņš kabināja stobreni [šauteni] no vadža zemē.
Avoti: 4. sējums