Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaklakungs
kaklakungs -a. v.; niev.
Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
PiemēriIenīst kaklakungus cilvēcības vārdā! Tā ir augsta morāles mācība: mīlot cilvēku, jānīst viss, kas cilvēku pazemo, kropļo un nomāc.
Stabili vārdu savienojumiUzmesties par kaklakungu.
Avoti: 4. sējums