kaklakungs
kaklakungs -a. v.; niev.
Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
PiemēriIenīst kaklakungus cilvēcības vārdā! Tā ir augsta morāles mācība: mīlot cilvēku, jānīst viss, kas cilvēku pazemo, kropļo un nomāc.
- Ienīst kaklakungus cilvēcības vārdā! Tā ir augsta morāles mācība: mīlot cilvēku, jānīst viss, kas cilvēku pazemo, kropļo un nomāc.
- ..Rasma paliek kopā ar tēvu, lai turpinātu revolucionāro darbu, organizētu strādniekus cīņai pret kaklakungiem.
- Vietējos iedzīvotājus viņi [vācu iekarotāji 13. gadsimtā Baltijā] pakāpeniski padarīja par ekspluatējamiem dzimtcilvēkiem un uzmetās tiem par kaklakungiem.
Stabili vārdu savienojumiUzmesties par kaklakungu.
- Uzmesties par kaklakungu — Varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
Avoti: 4. sējums