kalambūrs
kalambūrs -a, v.
1.Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
PiemēriGadās, ka dažreiz ienāk prātā kādas dziesmiņas vārdi, paruna vai kalambūrs: uzbāzīgi tie skan ausīs.., un gribas dudināt tos caurām dienām.
1.1.pārn.; iron. Mākslota frāze.
Piemēri«Vai es nekā neprotu saskatīt, vai arī nekā nav,» Amandus sāka filozofēt.. Nē, ja jau viņa šķietami iztukšotajās smadzenēs spēja rasties tāds kalambūrs, tad, jādomā, patiesa bija sentences otrā daļa.
Avoti: 4. sējums