Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaleidoskops
kaleidoskops -a, v.
Optiska ierīce (rotaļlieta) – caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
PiemēriDroši vien ikkatrs no mums kaut reizi ielūkojies kaleidoskopā. Tā ir aizraujoša rotaļa ar spožiem stikla vizuļiem, kas rada allaž citu ainu, kolīdz roka nedaudz pagroza stobriņu..
  • Droši vien ikkatrs no mums kaut reizi ielūkojies kaleidoskopā. Tā ir aizraujoša rotaļa ar spožiem stikla vizuļiem, kas rada allaž citu ainu, kolīdz roka nedaudz pagroza stobriņu..
  • sal. Gaidītas un negaidītas uzvaras, rūgti zaudējumi un sensacionāli panākumi [sporta sacensībās] mainījās kā kaleidoskopā.
  • pārn. Neiedziļināsimies romāna.. notikumu kaleidoskopā.
Avoti: 4. sējums