Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaleidoskops
kaleidoskops -a, v.
Optiska ierīce (rotaļlieta) — caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
PiemēriDroši vien ikkatrs no mums kaut reizi ielūkojies kaleidoskopā. Tā ir aizraujoša rotaļa ar spožiem stikla vizuļiem, kas rada allaž citu ainu, kolīdz roka nedaudz pagroza stobriņu..
Avoti: 4. sējums