Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kameja
-as, s.
Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
PiemēriViens no Puškina gredzeniem arī bija rotāts ar serdolika kameju.
Avoti: