Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kameja
kameja -as, s.
Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
PiemēriViens no Puškina gredzeniem arī bija rotāts ar serdolika kameju.
Avoti: 4. sējums