kamermūzika
kamermūzika -as, s.; parasti vsk.; mūz.
Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
PiemēriInstrumentālā kamermūzika.
- Instrumentālā kamermūzika.
- Vokālā kamermūzika.
- Kamermūzikas koncerts.
- Cilvēka daudzveidīgā pārdzīvojumu un izjūtu pasaule no saulaina prieka līdz dziļam izmisumam, filozofisku problēmu risinājums, tautas sadzīves ainas un glezni dabas tēli, - lūk, parastais kamermūzikas satura loks.
- Vokālā un instrumentālā kamermūzika ir viens no viņa daiļrades vadošajiem novadiem, taču komponistam nav svešas arī lielās formas.
- Abu kvarteta koncertu programmas bija krievu un Rietumeiropas klasiskās un tagadnes jaunās padomju kamermūzikas darbi.
Avoti: 4. sējums