Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kamielītis
kamielītis -ša, v.
1.Dem. → kamielis.
2.dsk.; zool. Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
PiemēriKamielīši ir vidēji lieli kukaiņi, tuvu radniecīgi tīklspārņiem un dūņenēm.
Avoti: 4. sējums