Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kancelejists
kancelejists -a, v.
kancelejiste -es, dsk. ģen. -stu, s.; reti
Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
Piemēri«Kancelejisti!» nikni nomurmināja inženieris, «ieslēgušies savos kabinetos un domā, ka veikali var paši sevi izremontēt..»
Avoti: 4. sējums