kanoniķis
kanoniķis -ķa, v.
kanoniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.v. Kapitula (1) loceklis.
Piemēri..[garīdznieks] bija Longailendas eparhijas padomes loceklis un svētā Pētera un Pāvila katedrāles kanoniķis Vašingtonā.
- ..[garīdznieks] bija Longailendas eparhijas padomes loceklis un svētā Pētera un Pāvila katedrāles kanoniķis Vašingtonā.
- Brēmenes kanoniķis Alberts, iecelts par Livonijas bīskapu, 1201. gadā.. Rīgā izveidoja vācu agresijas atbalsta punktu..
2.Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
Avoti: 4. sējums