Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kantāte
kantāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mūz. Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
PiemēriKantāte vīru korim.
2.literat. Svinīgs, lirisks dzejolis. Oda.
Avoti: 4. sējums