Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kants
kants -a, v.; mūz.
Senlaicīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
PiemēriKants ir senas dziesmas veids, ko izpilda solistu ansamblis vai koris bez instrumentu pavadījuma. Sākotnēji kants bija reliģiska satura dziesma, himna.
Avoti: 4. sējums