Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kants
kants -a, v.; mūz.
Senlaicīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
PiemēriKants ir senas dziesmas veids, ko izpilda solistu ansamblis vai koris bez instrumentu pavadījuma. Sākotnēji kants bija reliģiska satura dziesma, himna.
  • Kants ir senas dziesmas veids, ko izpilda solistu ansamblis vai koris bez instrumentu pavadījuma. Sākotnēji kants bija reliģiska satura dziesma, himna.
Avoti: 4. sējums