kantāte
kantāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mūz. Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
PiemēriKantāte vīru korim.
- Kantāte vīru korim.
- Kantāte sieviešu korim.
- Kantāte bērnu korim.
- Atskaņot kantāti.
- Koris var būt.. arī liela, vokāli instrumentāla žanra sastāvdaļa. Tas ietilpst operās, pasijās, mesās, rekviēmos un ir galvenā izteiksmes forma kantātēs.
- Bet vai nav zīmīga jaunā mākslinieka interese par kantātes žanru, kas saglabājusies arī brieduma gados? ..Kantātes un oratorijās žanri ir it kā sagatavošanās pakāpe operas sacerēšanai.
- Abu.. kantāšu mūzikas valodā valda skaidras diatoniskas harmonijas, meistarīgi izveidota kora faktūra, pacilāti gaišs mūzikas raksturs.
- pārn. Pēdējais sienāzis kantāti ievada - Sēdi un brīnies. Dārzā ienāca rudens sieva Sārmainām pīnēm.
2.literat. Svinīgs, lirisks dzejolis. Oda.
Avoti: 4. sējums