Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kapelmeistars
kapelmeistars -a, v.; novec.
Orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents.
PiemēriAfišās Puķītis bij paziņojis, ka spēlēs Dinamindes cietokšņa orķestris divpadsmit vīru sastāvā un kapelmeistara Burharda kunga vadībā.
  • Afišās Puķītis bij paziņojis, ka spēlēs Dinamindes cietokšņa orķestris divpadsmit vīru sastāvā un kapelmeistara Burharda kunga vadībā.
  • Tas bija pilsētas teātra kapelmeistars jeb - kā oficiāli viņu godāja - mūzikas direktors Rihards Vāgners.
  • Ieguvis muzikālo izglītību.. Pēterburgas konservatorijā mežraga spēlē, solo dziedāšanā un kapelmeistaru klasē, P. Jurjāns nonāca Rīgā 1898. gadā..
Avoti: 4. sējums