kapinieks
kapinieks -a, v.
kapiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Bērinieks.
PiemēriKapinieki saslēja galvas un saspringa uzmanībā, kad viņš [mācītājs] gan tā aplinkus ieminējās par rīšanu un plītēšanu, kas dažu labu novedusi posta purvā un samaitāšanā.
Avoti: 4. sējums