kapracis
kapracis -ča, v.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
Piemēri..kapračiem bija vienalga, ko šis vecais vīrs dzīvē paveicis, bijis labs vai slikts. Viņiem bija jāizrok un jāaizber bedre.
- ..kapračiem bija vienalga, ko šis vecais vīrs dzīvē paveicis, bijis labs vai slikts. Viņiem bija jāizrok un jāaizber bedre.
- Kapa bedre bija dziļa, bet iebrukuši. ..Bedres dibenā rosījās kapracis.
- Apbrīnoju, ar kādu steigu kaprači piepildīja bedri un uzposa kapu kopiņu.
1.1.pārn. Bojā ejas izraisītājs.
PiemēriMarkss norādīja arī uz šķiru, kas būs kapitālistiskās ražošanas iekārtas kapracis un sociālistiskās iekārtas cēlējs - uz proletariātu.
- Markss norādīja arī uz šķiru, kas būs kapitālistiskās ražošanas iekārtas kapracis un sociālistiskās iekārtas cēlējs - uz proletariātu.
- Katra viduvējība ir mākslas kapracis.
2.Vabole, kas aprok savu barību – beigtus dzīvniekus.
PiemēriRaibais kapracis.
- Raibais kapracis.
- Ir vaboles kaprači, kas, pārvarot daudzus šķēršļus, ierok zemē mazāko dzīvnieku līķus..
Avoti: 4. sējums