kapracis
kapracis -ča, v.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
Piemēri..kapračiem bija vienalga, ko šis vecais vīrs dzīvē paveicis, bijis labs vai slikts. Viņiem bija jāizrok un jāaizber bedre.
1.1.pārn. Bojā ejas izraisītājs.
PiemēriMarkss norādīja arī uz šķiru, kas būs kapitālistiskās ražošanas iekārtas kapracis un sociālistiskās iekārtas cēlējs - uz proletariātu.
2.Vabole, kas aprok savu barību — beigtus dzīvniekus.
PiemēriRaibais kapracis.
Avoti: 4. sējums