kaprīze
kaprīze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Untums.
PiemēriNedrīkst izdabāt bērna kaprīzēm, dodot viņam ārsta noliegtu ēdienu vai noteikto diētu aizstāt ar saldumiem.
1.1.pārn. Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriGadu tūkstošus cilvēks bijis atkarīgs no dabas kaprīzēm, centies iepriekš saskatīt un paredzēt pārmaiņas.
Avoti: 4. sējums