Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karātavnieks
karātavnieks -a, v.
karātavniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
Piemēri..Tenis.. iesmējās drūmus karātavnieka smieklus.
Avoti: 4. sējums