Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karaīmi
karaīmi -u, v.
karaīms -a, v.
karaīmiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tautība, kas dzīvo galvenokārt Krimā, Lietuvas PSR, Polijā.
2.arī vsk. Šīs tautības piederīgais.
Avoti: 4. sējums