karakuģis
karakuģis -a, v.; mil.
Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
PiemēriVējā un saulē pret gaišzilo debesu fonu svētku dienās mūsu karakuģu un visu tirdzniecības flotes kuģu mastos plīvo koši jūras karogi.
Avoti: 4. sējums