karalauks
karalauks -a, v.; mil.
Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas. Vieta, kur notiek karadarbība.
PiemēriDoties uz karalauku.
- Doties uz karalauku.
- Pārnākt no karalauka.
- ..aiz uzkalniem pa kreisi iedunējās daži artilērijas šāvieni... Marta ilgi skatījās uz to pusi, no kuras atlidoja šie trokšņi - karalauka elpas vilcieni..
- Par Bērziņmāti viņu iesauca ievainotie frontinieki. Pēc tam, kad, izvesti no karalauka un saņēmuši ārsta palīdzību, nonāca Bērziņas gādīgajās rokās..
- pārn. «Lejaskrūrns, tas mans dzīvokļa kaimiņš, ar savu izturēšanos.. ir aizgājis līdz nejēdzībai. Tas vairs nav dzīvoklis, bet karalauks!»
Avoti: 4. sējums